klosteris
klosteris [kluõsteris] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Mūku vai mūķeņu kopiena, kas dzīvo kopīgi īpašās telpās un ievēro askētisku dzīves veidu.
PiemēriPareizticīgo klosteris.
1.1.Mūku vai mūķeņu kopienas ēka vai ēku komplekss; teritorija, kur atrodas šādas ēkas.
PiemēriKlostera telpas, dārzs.
Cilme:No vācu Kloster, kam pamatā latīņu claustrum ‘slēgta telpa’ vai clōstrum ‘atslēga’.