klusināt
klusināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
klusinājums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Censties panākt, ka (kāds) apklust, dara (ko, piem., runā, dzied, smejas) klusāk.
PiemēriKlusināt raudošu bērnu.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst klusāks vai kluss.
PiemēriKlusināt balsi.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē izpausmes intensitāti, spilgtumu.
PiemēriKlusināta gaisma.
2.1.Apvaldīt, mazināt (piem., psihisku stāvokli).
PiemēriKlusināt bēdas, sāpes.