klusināt
klusināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
klusinājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Censties panākt, ka (kāds) apklust, dara (ko, piem., runā, dzied, smejas) klusāk.
PiemēriKlusināt raudošu bērnu.
- Klusināt raudošu bērnu.
- Klusināt skaļos runātājus.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst klusāks vai kluss.
PiemēriKlusināt balsi.
- Klusināt balsi.
- Klusināti smiekli.
- Klusināta mūzika.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē izpausmes intensitāti, spilgtumu.
PiemēriKlusināta gaisma.
- Klusināta gaisma.
- Gleznā dominēja klusināti pasteļtoņi.
2.1.Apvaldīt, mazināt (piem., psihisku stāvokli).
PiemēriKlusināt bēdas, sāpes.
- Klusināt bēdas, sāpes.
- pārnestā nozīmē Klusināti runāt par sāpīgām problēmām.