pārstāt
pārstāt -stāju, -stāj, -stāj, pag. -stāju darbības vārds; transitīvs
1.Izbeigt, pārtraukt (darbību, procesu).
PiemēriPārstāt raudāt.
- Pārstāt raudāt.
- Pārstāt dusmoties.
- Nevaru pārstāt tevi mīlēt.
- Suns piepeši pārstāj riet.
1.1.formā: trešā persona Izbeigt, pārtraukt (veikt kādu darbību) – par ierīcēm, mehānismiem.
PiemēriMotors pēkšņi pārstāja darboties.
- Motors pēkšņi pārstāja darboties.
- Aparatūra pārstāj funkcionēt.
1.2.formā: trešā persona Izbeigt, pārtraukt (darbību, norisi).
PiemēriSniegs pārstāj krist.
- Sniegs pārstāj krist.
- Galva pārstāja sāpēt.
1.3.intransitīvs; formā: trešā persona Izbeigties, vairs neturpināties.
PiemēriLietus pārstāj, un atkal uzspīd saule.
- Lietus pārstāj, un atkal uzspīd saule.
2.intransitīvs; kopā ar: "būt" Nebūt vairs tam, kas bija, vai tādam, kāds bija.
PiemēriNekustamie īpašumi pārstāj būt lēti.
- Nekustamie īpašumi pārstāj būt lēti.
- 1993. gadā Latvijas rublis pārstāja būt maksāšanas līdzeklis.