izsprāgt
izsprāgt -sprāgstu, -sprāgsti, -sprāgst, pag. -sprāgu intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Eksplodēt (parasti par šāviņiem).
PiemēriIzsprāgst granāta.
2.Strauji, spēji tikt izspiestam, izvirzītam ārā.
PiemēriPudelei izsprāgst korķis.
2.1.Strauji, pēkšņi izvirzīties.
PiemēriAr vienu lēcienu izsprāgt no gultas.
Stabili vārdu savienojumiIzsprāgst kā korķis.
2.2.Pēkšņi, strauji parādīties.
Stabili vārdu savienojumiAsaras izsprāgst no acīm.
2.3.Strauji atvērties, izplaukt.
PiemēriPumpuri izsprāguši.
3.sarunvaloda Nosprāgt, nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
PiemēriVēži upē izsprāguši.