izsprāgt
izsprāgt -sprāgstu, -sprāgsti, -sprāgst, pag. -sprāgu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Eksplodēt (parasti par šāviņiem).
PiemēriIzsprāgst granāta.
- Izsprāgst granāta.
- Neizsprāgušas mīnas.
2.Strauji, spēji tikt izspiestam, izvirzītam ārā.
PiemēriPudelei izsprāgst korķis.
- Pudelei izsprāgst korķis.
2.1.Strauji, pēkšņi izvirzīties.
PiemēriAr vienu lēcienu izsprāgt no gultas.
- Ar vienu lēcienu izsprāgt no gultas.
- Dzirksteles izsprāgst no ugunskura.
Stabili vārdu savienojumiIzsprāgst kā korķis.
- Izsprāgst kā korķis idioma — saka par tādu, kas strauji izvirzās (no kurienes), arī par tādu, kas tiek izstumts, izmests (no kurienes).
2.2.Pēkšņi, strauji parādīties.
Stabili vārdu savienojumiAsaras izsprāgst no acīm.
- Asaras izsprāgst no acīm — saka, ja kāds sāk raudāt.
2.3.Strauji atvērties, izplaukt.
PiemēriPumpuri izsprāguši.
- Pumpuri izsprāguši.
3.sarunvaloda Nosprāgt, nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
PiemēriVēži upē izsprāguši.
- Vēži upē izsprāguši.
- Visi lopi izsprāguši.