izgāzties
izgāzties -gāžos, -gāzies, -gāžas, pag. -gāzos darbības vārds; atgriezenisks
1.Gāžoties kam apkārt, izkrist, izbirt, izlīt.
PiemēriIzgāzties no ragavām.
- Izgāzties no ragavām.
- Izgāzusies baļķu krava.
- No avarējušā tankkuģa izgāžas nafta.
2.formā: trešā persona Nosvērties sānis un nogāzties, sagāzties.
PiemēriKoks izgāzies ar visām saknēm.
- Koks izgāzies ar visām saknēm.
- Izgāzušies sētas stabi.
3.sarunvaloda Tikt izpaustam (pret kādu) – piem., par dusmām, niknumu.
PiemēriMātes dusmas izgāzās pret bērnu.
- Mātes dusmas izgāzās pret bērnu.
4.sarunvaloda Nenokārtot pārbaudījumu; izdarot ko slikti, nemākulīgi, piedzīvot neveiksmi, kaunu.
PiemēriIzgāzties eksāmenā.
- Izgāzties eksāmenā.
- Negribas kolēģu priekšā izgāzties.
4.1.Beigties ar neveiksmi, nevēlamu rezultātu.
PiemēriIzrāde izgāzās.
- Izrāde izgāzās.
- Tiesas process bija izgāzies.
5.Novietoties vaļīgā pozā.
PiemēriIzgāzties uz brīvā sola.
- Izgāzties uz brīvā sola.
- Zēni stāvēja izgāzušies.
6.sarunvaloda Strauji, ar lielu sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNo vilciena izgāžas atpūtnieku bari.
- No vilciena izgāžas atpūtnieku bari.
6.1.Strauji izplūst.
PiemēriNo katla izgāzās tvaika mutulis.
- No katla izgāzās tvaika mutulis.