Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izgāzties
izgāzties -gāžos, -gāzies, -gāžas, pag. -gāzos darbības vārds; atgriezenisks
1.Gāžoties kam apkārt, izkrist, izbirt, izlīt.
PiemēriIzgāzties no ragavām.
  • Izgāzties no ragavām.
  • Izgāzusies baļķu krava.
  • No avarējušā tankkuģa izgāžas nafta.
2.formā: trešā persona Nosvērties sānis un nogāzties, sagāzties.
PiemēriKoks izgāzies ar visām saknēm.
  • Koks izgāzies ar visām saknēm.
  • Izgāzušies sētas stabi.
3.sarunvaloda Tikt izpaustam (pret kādu) – piem., par dusmām, niknumu.
PiemēriMātes dusmas izgāzās pret bērnu.
  • Mātes dusmas izgāzās pret bērnu.
4.sarunvaloda Nenokārtot pārbaudījumu; izdarot ko slikti, nemākulīgi, piedzīvot neveiksmi, kaunu.
PiemēriIzgāzties eksāmenā.
  • Izgāzties eksāmenā.
  • Negribas kolēģu priekšā izgāzties.
4.1.Beigties ar neveiksmi, nevēlamu rezultātu.
PiemēriIzrāde izgāzās.
  • Izrāde izgāzās.
  • Tiesas process bija izgāzies.
5.Novietoties vaļīgā pozā.
PiemēriIzgāzties uz brīvā sola.
  • Izgāzties uz brīvā sola.
  • Zēni stāvēja izgāzušies.
6.sarunvaloda Strauji, ar lielu sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNo vilciena izgāžas atpūtnieku bari.
  • No vilciena izgāžas atpūtnieku bari.
6.1.Strauji izplūst.
PiemēriNo katla izgāzās tvaika mutulis.
  • No katla izgāzās tvaika mutulis.