izglābt
izglābt -glābju, -glāb, -glābj, pag. -glābu transitīvs, darbības vārds
1.Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; panākt, ka neaiziet bojā.
PiemēriIzglābt slīcēju, bērnu.
1.1.Panākt, ka (kas) nenonāk (nevēlamos apstākļos), panākt, ka (kas) izkļūst (no nepatīkama stāvokļa).
PiemēriIzglābt no cietuma.
2.joma: reliģija Pasargāt (kādu) no soda aizkapa dzīvē (ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanu ticībai u. tml.).
PiemēriIzglābt dvēseles no pazušanas.