izgāzties
izgāzties -gāžos, -gāzies, -gāžas, pag. -gāzos atgriezenisks, darbības vārds
1.Gāžoties kam apkārt, izkrist, izbirt, izlīt.
PiemēriIzgāzties no ragavām.
2.formā: trešā persona Nosvērties sānis un nogāzties, sagāzties.
PiemēriKoks izgāzies ar visām saknēm.
3.sarunvaloda Tikt izpaustam (pret kādu) – piem., par dusmām, niknumu.
PiemēriMātes dusmas izgāzās pret bērnu.
4.sarunvaloda Nenokārtot pārbaudījumu; izdarot ko slikti, nemākulīgi, piedzīvot neveiksmi, kaunu.
PiemēriIzgāzties eksāmenā.
4.1.Beigties ar neveiksmi, nevēlamu rezultātu.
PiemēriIzrāde izgāzās.
5.Novietoties vaļīgā pozā.
PiemēriIzgāzties uz brīvā sola.
6.sarunvaloda Strauji, ar lielu sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNo vilciena izgāžas atpūtnieku bari.
6.1.Strauji izplūst.
PiemēriNo katla izgāzās tvaika mutulis.