Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izgarot
izgarot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds
1.intransitīvs Pārvērsties tvaikos (par vielu); iztvaikot.
PiemēriĒteris, acetons ātri izgaro.
2.transitīvs Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
PiemēriUzartā zeme izgaroja mitrumu.
2.1.Izplatīt (smaržu).
PiemēriSaulē sakarsušās priedes izgaro sveķu smaržu.