izgāzt
izgāzt -gāžu, -gāz, -gāž, pag. -gāzu darbības vārds; transitīvs
1.Gāžot panākt, ka izkrīt, izbirst, izlīst (no kurienes, kur u. tml.); pagāžot vai apgāžot iztukšot (trauka saturu).
PiemēriIzgāzt malku pagalmā.
1.1.Strauji, nevērīgi izbērt, izliet.
PiemēriIzgāzt ūdeni izlietnē.
2.Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
PiemēriIzgāzt durvis no eņģēm.
3.Izvirzīt uz priekšu, izliekt.
PiemēriIzgāzt vēderu.
4.sarunvaloda Izpaust (negatīvas emocijas pret kādu).
PiemēriIzgāzt dusmas, naidu.
5.sarunvaloda Panākt, darīt tā, ka (kas) beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu; panākt, ka noraida, neatzīst.
PiemēriIzgāzt izrādi.
5.1.Panākt, ka (kāds) nenokārto pārbaudījumu.
PiemēriIzgāzt studentu eksāmenā.
6.sarunvaloda Iztērēt, samaksāt (daudz naudas).
PiemēriIzgāzt visu algu par kosmētiku.
Stabili vārdu savienojumi(Iz)gāzt podus. Izgāzt žulti. Krūti izgāzis (iet, staigā). Krūtis izgāzis (iet, staigā).