noslāpt
noslāpt -slāpstu, -slāpsti, -slāpst, pag. -slāpu darbības vārds; intransitīvs
1.Gaisa, skābekļa trūkuma dēļ slāpstot aiziet bojā; nosmakt.
PiemēriNoslāpt dūmos.
1.1.Pārstāt degt gaisa trūkuma dēļ.
PiemēriSlapjā malka nedega, uguns ātri noslāpa.
1.2.Pārstāt darboties.
PiemēriPēkšņi motors noslāpa.
2.Kļūt nedzirdamam (par skaņu).
PiemēriSauciens noslāpa puteņa vērpetēs.
2.1.Izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriCīņas spars pamazām noslāpa.