Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
noslaucīt
noslaucīt -slauku, -slauki, -slauka, pag. -slaucīju darbības vārds; transitīvs
1.Slaukot panākt, ka (kas) kļūst tīrs, arī sauss.
PiemēriNoslaucīt galdu.
  • Noslaucīt galdu.
  • Noslaucīt kāpnes ar slotu.
  • Noslaucīt nomazgātos traukus.
  • Noslaucīt bērnam muti.
  • Noslaucīt rokas dvielī.
2.Slaukot noņemt nost (ko no kādas virsmas).
PiemēriNoslaucīt putekļus.
  • Noslaucīt putekļus.
  • Noslaucīt sviedrus no pieres.
  • Noslaucīt asaras.
3.Sagraut, iznīcināt.
PiemēriPārplūdusī upe noslauka visu savā ceļā.
  • Pārplūdusī upe noslauka visu savā ceļā.
Stabili vārdu savienojumiNoslaucīt no zemes virsas.