Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
noslāpt
noslāpt -slāpstu, -slāpsti, -slāpst, pag. -slāpu darbības vārds; intransitīvs
1.Gaisa, skābekļa trūkuma dēļ slāpstot aiziet bojā; nosmakt.
PiemēriNoslāpt dūmos.
  • Noslāpt dūmos.
  • Aizsalušajā dīķī bija noslāpušas zivis.
1.1.Pārstāt degt gaisa trūkuma dēļ.
PiemēriSlapjā malka nedega, uguns ātri noslāpa.
  • Slapjā malka nedega, uguns ātri noslāpa.
1.2.Pārstāt darboties.
PiemēriPēkšņi motors noslāpa.
  • Pēkšņi motors noslāpa.
  • Motocikls noslāpa.
2.Kļūt nedzirdamam (par skaņu).
PiemēriSauciens noslāpa puteņa vērpetēs.
  • Sauciens noslāpa puteņa vērpetēs.
2.1.Izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriCīņas spars pamazām noslāpa.
  • Cīņas spars pamazām noslāpa.
3.Izslāpt.
PiemēriViņš bija ļoti noslāpis.
  • Viņš bija ļoti noslāpis.