noslāpēt
noslāpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noslāpst; nosmacēt.
PiemēriNoslāpēt ienaidnieku ar dūmiem.
1.1.Slāpējot nodzēst.
PiemēriUgunsdzēsēji noslāpēja liesmas dažās minūtēs.
1.2.Pārtraukt (kā) darbību.
PiemēriNoslāpēt dzinēju.
2.Padarīt (skaņu) klusu, nedzirdamu; būt tādam, kas nomāc (skaņu).
PiemēriJaunie materiāli troksni noslāpē gandrīz pilnībā.
2.1.Apturēt, izbeigt (kādu procesu).
PiemēriNoslāpēt ekonomisko aktivitāti.
2.2.Neļaut izpausties, nomākt.
PiemēriNoslāpēt sevī dusmas, naidu.