nosmakt
nosmakt -smoku [-smuoku], -smoc [-smuoc], -smok [-smuok], pag. -smaku darbības vārds; intransitīvs
1.Smokot aiziet bojā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
PiemēriNosmakt zem mājas drupām.
1.1.Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
PiemēriZem biezas sniega kārtas var nosmakt ziemāju sējumi.