Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
noslogot
noslogot [nùosluôguôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
noslogojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Uzlikt virsū (kam) slogu; pakļaut (ko) smaguma iedarbībai.
PiemēriNoslogot skābēšanai sagatavotos gurķus.
  • Noslogot skābēšanai sagatavotos gurķus.
  • Noslogot kāpostu mucu ar slogu.
  • Pārāk noslogot mašīnas atsperes ar smagumu.
1.1.Pakļaut slodzei (ķermeņa daļu).
PiemēriNoslogot mugurkaulu.
  • Noslogot mugurkaulu.
  • Noslogotas locītavas.
2.Pilnā mērā, intensīvi nodarbināt (cilvēku).
PiemēriVisi darbinieki ir noslogoti.
  • Visi darbinieki ir noslogoti.
  • Ārsti ir ļoti noslogoti ar dažādiem pienākumiem.
  • Vecāki ir noslogoti darbā un nevar pieskatīt savas atvases.
2.1.Aizņemt (laikposmu) ar intensīvu darbību.
PiemēriNoslogota darba diena.
  • Noslogota darba diena.
  • Šī sezona aktrisei solās būt ļoti noslogota.
2.2.Pilnā mērā izmantot, intensīvi ekspluatēt (ko).
PiemēriNoslogot motoru.
  • Noslogot motoru.
  • Maksimāli noslogota sporta zāle.
  • Ļoti noslogotas ielas.