noslogot
noslogot [nùosluôguôt] -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
noslogojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Uzlikt virsū (kam) slogu; pakļaut (ko) smaguma iedarbībai.
PiemēriNoslogot skābēšanai sagatavotos gurķus.
1.1.Pakļaut slodzei (ķermeņa daļu).
PiemēriNoslogot mugurkaulu.
2.Pilnā mērā, intensīvi nodarbināt (cilvēku).
PiemēriVisi darbinieki ir noslogoti.
2.1.Aizņemt (laikposmu) ar intensīvu darbību.
PiemēriNoslogota darba diena.
2.2.Pilnā mērā izmantot, intensīvi ekspluatēt (ko).
PiemēriNoslogot motoru.