nosmacēt
nosmacēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nosmok.
PiemēriKoncentrācijas nometnēs nosmacētie cilvēki.
1.1.pārnestā nozīmē Neļaut izpausties, nomākt.
PiemēriNosmacēt katru demokrātijas iedīgli.