nosmēķēt
nosmēķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Izsmēķēt (ko) visu vai daļu (no tā).
PiemēriNosmēķēt papirosu.
1.1.Notērēt smēķēšanai.
PiemēriNosmēķēt nedēļas laikā vairāk nekā desmit latu.
1.2.Daudz smēķējot, sabojāt (ko), nodarīt kaitējumu (organismam, veselībai).
PiemēriNosmēķēt plaušas.