nosmīkņāt
nosmīkņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
Īsu brīdi smīkņāt un pārstāt smīkņāt.
PiemēriIespējams, viens otrs par to tikai nosmīkņās.
- Iespējams, viens otrs par to tikai nosmīkņās.