nosmīnēt
nosmīnēt -smīnu, -smīni, -smīn, pag. -smīnēju darbības vārds; intransitīvs
1.Iesākt smīnēt un beigt smīnēt.
PiemēriPie sevis nosmīnēt.
- Pie sevis nosmīnēt.
- Par izteikto brīdinājumu viņi tikai nosmīnēja.
1.1.transitīvs Smīnot noteikt, pateikt (ko).
PiemēriDraugs ironiski nosmīnēja: "Kāds gan tur veselīgs dzīves veids?".
- Draugs ironiski nosmīnēja: "Kāds gan tur veselīgs dzīves veids?".
Stabili vārdu savienojumiNosmīnēt bārdā.
- Nosmīnēt bārdā idioma — saka, ja vīrietis nosmīnot, nosmaidot ko nodomā sevī.