Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nosmīnēt
nosmīnēt -smīnu, -smīni, -smīn, pag. -smīnēju darbības vārds; intransitīvs
1.Iesākt smīnēt un beigt smīnēt.
PiemēriPie sevis nosmīnēt.
  • Pie sevis nosmīnēt.
  • Par izteikto brīdinājumu viņi tikai nosmīnēja.
1.1.transitīvs Smīnot noteikt, pateikt (ko).
PiemēriDraugs ironiski nosmīnēja: "Kāds gan tur veselīgs dzīves veids?".
  • Draugs ironiski nosmīnēja: "Kāds gan tur veselīgs dzīves veids?".
Stabili vārdu savienojumiNosmīnēt bārdā.