izirt2
izirt 3. pers. -irst, pag. -ira darbības vārds; intransitīvs
izirums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Irstot kļūt cauram, atnākt vaļā.
PiemēriZeķe izirusi.
2.Sadalīties sastāvdaļās.
PiemēriIziris ziedu vainags.
2.1.Izjukt uz visām pusēm (par matiem); pilnīgi atrist (par bizēm).
PiemēriMeitenes mati uz spilvena iziruši.
3.Izbeigt pastāvēt (par vienotu cilvēku kopu).
PiemēriĢimene izira ātri.
3.1.Izbeigties (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
PiemēriIzirusi draudzība.