izirt2
izirt 3. pers. -irst, pag. -ira darbības vārds; intransitīvs
izirums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Irstot kļūt cauram, atnākt vaļā.
PiemēriZeķe izirusi.
- Zeķe izirusi.
- Svārki iziruši pa vīlēm.
- Tamborējums vietām iziris.
2.Sadalīties sastāvdaļās.
PiemēriIziris ziedu vainags.
- Iziris ziedu vainags.
2.1.Izjukt uz visām pusēm (par matiem); pilnīgi atrist (par bizēm).
PiemēriMeitenes mati uz spilvena iziruši.
- Meitenes mati uz spilvena iziruši.
- Bizes uz krūtīm pa pusei izirušas.
3.Izbeigt pastāvēt (par vienotu cilvēku kopu).
PiemēriĢimene izira ātri.
- Ģimene izira ātri.
- Hokeja komanda neprofesionalitātes dēļ izira.
3.1.Izbeigties (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
PiemēriIzirusi draudzība.
- Izirusi draudzība.