gaist
gaist 3. pers. gaist, pag. gaisa intransitīvs, darbības vārds
1.Izkliedēties apkārtējā vidē; pamazām zust, izgarot.
PiemēriMigla, dūmaka gaist.
1.1.Kļūt nesadzirdamam, pamazām izskanēt, apklust.
PiemēriSkaņas ieskanas un gaist.
1.2.Kļūt nesaskatāmam, pamazām zust skatienam.
PiemēriMiglā gaist dzērvju kāsis.
2.Pamazām pāriet, beigties, zust.
PiemēriNemiers gaist.
2.1.Ilgi nepastāvēt, pamazām zust, pārstāt būt.
PiemēriGaist jaunavīgais skaistums.
2.2.Pamazām paiet, beigties (par laikposmu).
PiemēriGaist nakts.