gaist
gaist 3. pers. gaist, pag. gaisa darbības vārds; intransitīvs
1.Izkliedēties apkārtējā vidē; pamazām zust, izgarot.
PiemēriMigla, dūmaka gaist.
- Migla, dūmaka gaist.
- Gaist rieta sārtums.
- Gaist saceltais putekļu mākonis.
- Gaistošas vielas, smaržas.
1.1.Kļūt nesadzirdamam, pamazām izskanēt, apklust.
PiemēriSkaņas ieskanas un gaist.
- Skaņas ieskanas un gaist.
- Gaist saucēja balss bez miņas..
1.2.Kļūt nesaskatāmam, pamazām zust skatienam.
PiemēriMiglā gaist dzērvju kāsis.
- Miglā gaist dzērvju kāsis.
- Tumsā gaist cilvēku stāvi.
2.Pamazām pāriet, beigties, zust.
PiemēriNemiers gaist.
- Nemiers gaist.
- Dusmas, niknums gaist.
- Bēdas gaist.
- Laime gaist.
- Sejā gaist smaids.
2.1.Ilgi nepastāvēt, pamazām zust, pārstāt būt.
PiemēriGaist jaunavīgais skaistums.
- Gaist jaunavīgais skaistums.
- Slava ātri gaist.
- Ilūzijas, cerības, sapņi gaist.
2.2.Pamazām paiet, beigties (par laikposmu).
PiemēriGaist nakts.
- Gaist nakts.
- Dienas, gadi ātri gaist.
- Gaist aizmirstībā.