gaisotne
gaisotne [gàisuôtne] lietvārds; sieviešu dzimte
Apstākļu kopums, vide; cilvēku noskaņojums, atmosfēra.
PiemēriOmulīga gaisotne.
- Omulīga gaisotne.
- Saspīlēta gaisotne.
- Neoficiālā gaisotnē pie banketa galda.
- Apspriest jautājumus savstarpējās saprašanās gaisotnē.
Cilme:20. gs. 30. gadu jaunvārds, ko lietoja J. Veselis kā sinonīmu vārdam gaiss. Pašreizējā nozīme no 20. gs. 50. gadiem.