nogrimt
nogrimt -grimstu, -grimsti, -grimst, pag. -grimu darbības vārds; intransitīvs
1.Grimstot nonākt (līdz ūdenstilpes dibenam, pamatnei); pilnīgi iegrimt (kur) un aiziet bojā.
PiemēriNogrimt ūdenī, jūras dzelmē.
1.1.Dziļi iestigt (kur); iestigt tā, ka nespēj turpināt ceļu (parasti par transportlīdzekļiem).
PiemēriNogrimt smiltīs.
2.Aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam.
PiemēriSaule nogrimst jūrā.
3.Izbeigties, izzust.
Piemēri..diena aiz apvāršņa nogrimst Kā pārtrūcis pavediens.
3.1.Beigt pastāvēt; tikt aizmirstam.
PiemēriNogrimt pagājībā.
4.Pilnīgi nodoties (kam).
PiemēriNogrimt darbā.
4.1.Nonākt (kādā psihiskā stāvoklī).
PiemēriNogrimt atmiņās.
Stabili vārdu savienojumiNogrimt domās. Nogrimt sevī.
Stabili vārdu savienojumiNogrimt purvā.