nogrūst
nogrūst -grūžu, -grūd, -grūž, pag. -grūdu transitīvs, darbības vārds
1.Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNogrūst sniegu no jumta.
1.1.Ar strauju kustību pagrūžot, nogāzt (kādu) zemē.
PiemēriNogrūst vīrieti zemē, uz grīdas.
1.2.Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka (kas) nokrīt, nogāžas lejā, zemē.
PiemēriNogrūst glāzi zemē.
1.3.Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNogrūst šķērskoku no vagona durvīm.
2.sarunvaloda Nolikt, novietot.
PiemēriNogrūst (ko) tālāk no acīm.
Stabili vārdu savienojumiNogrūst (kādu) no ceļa. Nogrūst uz citu. Nogrūst vainu uz citu.