noguldīt
noguldīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Novietot guļus (kur, uz kā u. tml.); likt gulēt, atļaut gulēt (kur, uz kā).
PiemēriNoguldīt slimnieku uz nestuvēm.
1.1.Panākt, ka (kas) novietojas guļus.
PiemēriNoguldīt suni.
1.2.Novietot guļus, horizontāli.
PiemēriNoguldīt galvu klēpī.
1.3.pārnestā nozīmē Nošaut (medībās).
PiemēriNoguldīt medībās vairākas mežacūkas.
2.Iemaksāt (naudu) uzglabāšanai (bankā).
PiemēriNoguldīt bankā lielu naudas summu.