nogrūt
nogrūt 3. pers. -grūst, pag. -gruva darbības vārds; intransitīvs
Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt1.
PiemēriNo pilsdrupām nogruvuši akmeņi.
- No pilsdrupām nogruvuši akmeņi.
- No stāvā upes krasta nogruva smiltis.
- Vecās mūra sienas nogruvušas.