nogruvums
nogruvums [nùogruvùms] lietvārds; vīriešu dzimte
Process, rezultāts → nogrūt; tas, kas ir nogruvis, vieta, kur kas ir nogruvis.
PiemēriKalnos sākās sniega nogruvums.
- Kalnos sākās sniega nogruvums.
- Dubļu un akmeņu nogruvums.
- Nogruvums aizsprostojis ceļu.
- Atbrīvot cietušos no zemes nogruvuma.