bēdīgs
bēdīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
bēdīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
bēdīgi apstākļa vārds
bēdīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas izjūt skumjas, bēdas, raizes; tāds, kurā izpaužas skumjas, bēdas, raizes.
PiemēriBēdīgs skatiens, noskaņojums.
- Bēdīgs skatiens, noskaņojums.
- Bēdīga sieviete.
- Būt, kļūt bēdīgam.
- Bēdīga balss, seja.
- Bēdīgi nopūsties.
- Bērnam kļuva bēdīgi.
2.Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piem., ar nelaimi, zaudējumu); tāds, kas izraisa bēdas, skumjas, sliktu garastāvokli; neiepriecinošs, nepatīkams, slikts.
PiemēriBēdīgs liktenis, iznākums.
- Bēdīgs liktenis, iznākums.
- Bēdīga patiesība.
- Bēdīgas ziņas, izredzes.
- Atrasties bēdīgā situācijā.
- Bēdīgi beigties.
3.Tāds, kas ir sliktā stāvoklī; nabadzīgs, trūcīgs.
PiemēriBēdīgs apģērbs, miteklis.
- Bēdīgs apģērbs, miteklis.
- Bēdīgs skats.
- Ar iztiku ir bēdīgi.
Stabili vārdu savienojumiBēdīgi slavenais.
- Bēdīgi slavenais ironiska ekspresīvā nokrāsa — tāds, kas ir plaši pazīstams savu negatīvo īpašību, nepieņemamās rīcības dēļ.