bēdāt
bēdāt [bȩ̀dât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
Izjust nemieru (kā dēļ); uztraukties, raizēties (par ko).
PiemēriNav ko bēdāt!
- Nav ko bēdāt!
- Par mani nebēdā!
- Nebēdā nenieka!
Stabili vārdu savienojumiNe par pašu vilku nebēdāt.
- Ne par pašu vilku nebēdāt sarunvaloda — ne par ko neuztraukties.