nobēdāties
nobēdāties [nùobȩ̀dâtiês] -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos darbības vārds; atgriezenisks
1.Kļūt bēdīgam; ļoti bēdāties, noskumt.
PiemēriPuisis ir ļoti nobēdājies.
- Puisis ir ļoti nobēdājies.
- Māte pārnāca nobēdājusies.
- Nevajag tā nobēdāties un raudāt!
1.1.Kādu brīdi raizēties, uztraukties.
PiemēriEs jau nobēdājos, ka vairs neredzēsimies.
- Es jau nobēdājos, ka vairs neredzēsimies.