nobaukšķēt
nobaukšķēt 3. pers. -baukšķ, pag. -baukšķēja darbības vārds; intransitīvs
Īsu brīdi baukšķēt un pārstāt baukšķēt.
PiemēriAbas mašīnas sasitās, ka nobaukšķēja vien.
- Abas mašīnas sasitās, ka nobaukšķēja vien.