nobaurot
nobaurot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Īsu brīdi baurot un pārstāt baurot; nobauroties.
PiemēriBriedis skaļi nobauro.
2.sarunvaloda, transitīvs Noraudāt.
PiemēriMazā gandrīz visu nakti nobauroja.
2.1.Nokliegt, nobļaut (ko).
PiemēriViņš nobauroja, ka to neēdīs.
2.2.Nodziedāt (parasti skaļi, nemākulīgi).
PiemēriNobaurot dziesmu.