izbīdīt
izbīdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
izbīdīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzbīdīt galdu laukā no istabas.
- Izbīdīt galdu laukā no istabas.
- Izbīdīt skapi priekšnamā.
- Izbīdāms tālskatis.
1.1.Izvirzīt (uz priekšu, āru).
PiemēriUz priekšu izbīdīta loga dzega.
- Uz priekšu izbīdīta loga dzega.
2.sarunvaloda Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, atbildīgam pienākumam u. tml.); izvirzīt.
PiemēriJaunais darbinieks tika izbīdīts par direktoru.
- Jaunais darbinieks tika izbīdīts par direktoru.