izbīdīt
izbīdīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
izbīdīties atgriezenisks, darbības vārds
1.Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzbīdīt galdu laukā no istabas.
1.1.Izvirzīt (uz priekšu, āru).
PiemēriUz priekšu izbīdīta loga dzega.
2.sarunvaloda Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, atbildīgam pienākumam u. tml.); izvirzīt.
PiemēriJaunais darbinieks tika izbīdīts par direktoru.