izbiedēt
izbiedēt -ēju, -ē, -ē transitīvs, darbības vārds
1.Satraukt, pēkšņi izraisīt bailes; izbaidīt.
PiemēriIzbiedēt bērnu ar skaļu troksni.
Stabili vārdu savienojumiLīdz nāvei izbiedēt.
1.1. Tāds, kurā izpaužas bailes.
PiemēriIzbiedēts skatiens.