izvirzīt
izvirzīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
izvirzījums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Virzot (bīdot, grūžot u. tml.) panākt, ka kas tiek pārvietots, pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriStraume izvirzījusi baļķi krastā.
1.1.Virzot (vadot, vedot u. tml.) panākt, ka (kas) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzvirzīt autokolonnu cauri pilsētas centram.
1.2.Augot izstiept kādā virzienā (piem., asnus, zarus) – par augiem.
PiemēriIzvirzīt asnus cauri augsnes kārtai.
2.Virzot novietot uz priekšu, uz āru; novietot virzienā uz priekšu, uz āru (no pārējā).
PiemēriIzvirzīt šauteni uz priekšu.
2.1.Izstiept uz priekšu, uz augšu (ķermeņa daļas).
PiemēriIzvirzīt rokas uz priekšu.
2.2.īpašības vārda nozīmē Tāds, kas izveidojies vairāk uz priekšu, uz āru (no normālā stāvokļa).
PiemēriMazliet uz priekšu izvirzīts zods.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
PiemēriIzvirzīt komandu vadībā.
4.Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam), parasti izvēloties no vairākiem.
PiemēriIzvirzīt deputātu kandidātu sarakstus vēlēšanām.
4.1.Ieteikt (kādu, kādu darbu, piem., apbalvošanai).
PiemēriIzvirzīt rakstnieku Nobela prēmijai.
5.Darīt zināmu, izteikt (piem., domu, problēmu).
PiemēriIzvirzīt būtiskus jautājumus.