izvirpuļot
izvirpuļot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Virpuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriLapas, smiltis izvirpuļo dārzā.
1.1.pārnestā nozīmē Virpuļojot izplūst, izplatīties.
PiemēriPutekļu mākonis izvirpuļo pa grīdu.
2.Strauji griežoties, riņķveidīgi kustoties, izvirzīties.
PiemēriDejotāji izvirpuļo cauri zālei.