izvirzīties
izvirzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNeuzkrītoši izvirzīties gaitenī.
- Neuzkrītoši izvirzīties gaitenī.
- Soļotāji izvirzās cauri stadionam.
- Mašīna izvirzījās uz šosejas.
- Ledus izvirzījies no upes grīvas jūrā.
1.1.Augot izstiepties kādā virzienā (par augiem, to daļām).
PiemēriZari kokam izvirzījušies uz visām pusēm.
- Zari kokam izvirzījušies uz visām pusēm.
2.formā: trešā persona Refl. → izvirzīt2; tikt izvirzītam.
PiemēriŠķūnīša siena izvirzījusies uz āru.
- Šķūnīša siena izvirzījusies uz āru.
2.1.Atrasties, būt novietotam uz priekšu, uz āru.
PiemēriUz rietumiem izvirzījies krasts.
- Uz rietumiem izvirzījies krasts.
3.Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību; ieņemt (nozīmīgu vietu, stāvokli u. tml.).
PiemēriIzvirzīties darbā, mācībās.
- Izvirzīties darbā, mācībās.
- Izvirzīties līderos.
- Izvirzīties labāko mūziķu, žurnālistu vidū.
- Izvirzīties vienā no pirmajām vietām.
4.formā: trešā persona Rasties (piem., par uzdevumu, problēmu).
PiemēriSapulcē izvirzījās jauni priekšlikumi.
- Sapulcē izvirzījās jauni priekšlikumi.
- Sarunās izvirzījušās politiskas, ekonomiskas problēmas.