Paplašinātā meklēšana
Meklējam izvirzīt.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (390):
- izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
- izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (piem., par domām, iztēli).
- aizlaist Aizmest; aizvirzīt.
- aiznest Aizraujot sev līdz, aizvirzīt (kur, uz kurieni).
- aiznest Aizvadīt, aizvirzīt.
- iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) – par vēju; izkaisīt, izkliedēt.
- nogrimt Aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam.
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams; paslēpties (aiz kā).
- aiziet Aizvirzīties (par kustībā esošiem priekšmetiem).
- nodalīties Aizvirzīties nost, savrup (no citiem, no kāda kopuma).
- noskriet Aizvirzīties prom, izklīst.
- attālināties Aizvirzīties tālāk (no kā); kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
- aiziet Aizvirzīties, aizslīdēt (par parādībām dabā).
- aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
- aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (piem., par cilvēku, vagonu rindu).
- taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
- izlauzties Ar bruņotu cīņu izvirzīties (cauri kam, caur ko), izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizvējot Ar gaisa plūsmu aizvirzīties.
- aizgrandēt Ar grandoņu, lielu troksni aizvirzīties.
- izkulties Ar grūtībām izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkļūt Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, tikt ārā (no kurienes); nonākt (kur), izvirzīties (cauri kam, caur ko).
- izsisties Ar kauju izkļūt (no kurienes), izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
- izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, neveikli izvirzīties.
- izmocīties Ar lielām grūtībām, nopūloties izvirzīties, izkļūt (cauri kam, caur ko).
- aizdipēt Ar padobju (soļu) troksni aizvirzīties.
- izdabūt Ar pūlēm, grūtībām izvilkt, izņemt (no kurienes), izvirzīt (cauri kam, caur ko).
- aizsist Ar sitienu, strauju kustību aizvirzīt.
- aizspert Ar spērienu aizvirzīt.
- izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt ārā no mutes.
- aizspļaut Ar spļāvienu, spļaujot aizvirzīt.
- lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (piem., par zivīm).
- izlēkt Ar strauju kustību izvirzīties (ārā) trieciena, spiediena, grūdiena u. tml. rezultātā.
- aiztriekt Ar strauju, spēcīgu kustību aizvirzīt.
- aizrauties Ar strauju, spēju kustību aizvirzīties.
- nosvelpt Ar svelpjošu skaņu aizvirzīties.
- izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest.
- nosvilpot Ar svilpoņu aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
- aizšalkt Ar šalkoņu aizvirzīties.
- aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties.
- aizšvīkstēt Ar švīkstoņu, švīkstot aizvirzīties.
- aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot aizvirzīties.
- izart Arot atsegt, izvirzīt ārpusē.
- izvērst Atplest, izvirzīt (uz āru, sānis, ķermeņa daļas).
- izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izsviesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties.
- iztraukties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- aizmesties Ātri, steidzīgi aiziet, aizskriet; mainot kustības virzienu, pēkšņi, strauji aizvirzīties (aiz kā).
- izlidot Ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- izmesties Ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- izlidot Atrodoties kustībā, braucienā u. tml., izvirzīties ārā (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- attaisnot Atzīt (tiesājamo) par nevainīgu (pret viņu) izvirzītajā apsūdzībā.
- izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) – par augiem, to daļām.
- izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
- sanākt Augot izvirzīties no smaganām.
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- aizaulekšot Aulekšojot aizvirzīties.
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizauļot Auļojot aizvirzīties.
- izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izbāzt Bāžot izvirzīt, izbīdīt (no kurienes, kur, cauri kam u. tml.).
- izbērt Berot izvirzīt (no kurienes); berot novietot (kur).
- izberzt Beržot izvirzīt (cauri kam, caur ko, no kurienes).
- aizbīdīt Bīdot aizvirzīt.
- izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- aizbizot Bizojot, skraidot aizvirzīties.
- aizbraukt Braucot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko u. tml.).
- izbraukt Braucot izvirzīt, izvadīt transportlīdzekli.
- aizpeldēt Braucot pa ūdeni, aizvirzīties (par transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
- akadēmiskā airēšana braukšana ar speciālām sporta laivām, kurām ir kustīgi soliņi un duļļi izvirzīti ārpus bortiem.
- izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- aizbrist Brienot attālināties; brienot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izburbuļot Burbuļojot izvirzīties, izplūst.
- izspiesties Būt izvirzītam uz āru.
- aizēnot Būt pārākam, pārspēt, izvirzīties priekšplānā, neļaujot (kam) izcelties, samazinot (tā) nozīmi.
- izlice Celtņa izvirzītā, kustīgā daļa.
- aizcelt Ceļot aizvirzīt, novietot (kur, kam priekšā, aiz kā).
- izcelt Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, aizvirzīties (parasti par zaķi).
- autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
- karjerists Cilvēks, kas savtīgi tiecas izvirzīties, gūt popularitāti, slavu.
- ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto prasību izpildi.
- mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
- eiropeīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīgs samērā liels augums, gaiša āda un mīksti, taisni vai viļņaini mati, izvirzīts deguns.
- izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur; cauri kam, caur ko).
- aizčāpot Čāpojot, lēnā gaitā aiziet; lēnām aizvirzīties.
- aizdārdināt Dārdinot aizvirzīties; ar lielu troksni aizbraukt.
- nodārdēt Dārdot aizvirzīties prom.
- aizdārdēt Dārdot aizvirzīties.
- aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- aizdimdināt Dimdinot aizvirzīties.
- aizdimdēt Dimdot aizvirzīties.
- izdot Dodot (no rokas rokā) izvirzīt ārā (no kurienes, kur u. tml.).
- aizdreifēt Dreifējot aizvirzīties.
- aizducināt Ducinot aizvirzīties.
- aizdūkt Dūcot aizvirzīties.
- aizdunēt Dunot aizvirzīties.
- izdurt Durot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- iziet Ejot izvirzīties (cauri kam, caur ko).
- iziet Ejot izvirzīties (no kurienes); ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt (kur); ejot sasniegt (kādu vietu).
- konsole Elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu (piem., balkonu, dzegu, rotājumu).
- aizgrābt Grābjot (ar grābekli) aizvirzīt, aizdabūt prom.
- izgrauzties Graužot (ko), lēnām, ar grūtībām izvirzīties cauri (tam), caur (to).
- izgrauzties Graužoties cauri (piem., iezim), izvirzīties, izplūst (par ūdeni).
- aizgriezties Griežoties apkārt, aizvirzīties prom, griežoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizvirpuļot Griežoties, dejojot aizvirzīties.
- izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- izgrūst Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizgrūst Grūžot, ar grūdienu aizvirzīt (prom, aiz kā, kam priekšā).
- aizgurkstēt Gurkstot aizvirzīties.
- sacelt Iecelt, izvirzīt (amatā vairākus, daudzus).
- izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, atbildīgam pienākumam u. tml.); izvirzīt.
- iestrēgt Ietriecoties (kur iekšā), neizvirzīties cauri, palikt iekšā.
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- izvilkt Izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); izstiept.
- iziet Izplūst, tikt izmestam, izvirzītam (ārā, prom); izzust.
- izdzīt Izstumt, izgrūst, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izstiept Iztaisnot un pastiept (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
- atstiept lūpu izvirzīt lūpu (lūpas) uz priekšu.
- atstiept lūpas izvirzīt lūpu (lūpas) uz priekšu.
- izgriezt krūtis izvirzīt uz priekšu krūšu daļu.
- iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par priekšmetiem.
- izlaisties Izvirzīties, tikt izvirzītam ārā.
- aizjāt Jāšus aizvirzīties.
- izjāt Jāšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; izvirzījums (kā augšdaļā).
- izkalties Kaļot (piem., sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
- izkāpt Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko); kāpjot nokļūt (kur).
- aizklaudzēt Klaudzot attālināties, aizvirzīties.
- aizklejot Klejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izklejot Klejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- aizklīst Klīstot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izklupt Klūpot, ar klupieniem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izkrist Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- aizkūleņot Kūleņojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izkūleņot Kūleņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- aizkustēt Kustoties, ejot aizvirzīties.
- aizlaipot Laipojot aizvirzīties.
- izlaipot Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- aizlaisties Laižoties, lidojot aizvirzīties.
- izlaisties Laižoties, lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- izlēkt Lecot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- izlēkt Lecot izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizlēkt Lecot, ar lēcieniem aizvirzīties.
- aizliet Lejot aizvirzīt, aiztecināt, aizšļakstīt (aiz kā).
- aizlēkāt Lēkājot aizvirzīties.
- izlēkšot Lēkšiem izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- aizlēkšot Lēkšojot aizvirzīties, lēkšiem aizskriet.
- aizvilkties Lēnām aizvirzīties.
- izlīst Lēnām, pakāpeniski izvirzīties un kļūt redzamam.
- aizvelties Lēnām, viļņveida kustībā aizvirzīties (par lielu kā kopumu).
- aizslīdēt Lēni aizvirzīties, pārvietoties.
- aizpeldēt Lēni, slīdoši aizvirzīties.
- aizlidināt Lidinot aizvirzīt.
- uzlidināt Lidinot, arī metot izvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- aizlidot Lidojot aizvirzīties; aizlaisties.
- izlidot Lidojot izvirzīties (cauri kam, caur ko).
- izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par putniem, kukaiņiem.
- izliekt Liecot izvirzīt (piem., detaļu uz augšu, āru).
- izliekt Liecot izvirzīt (piem., ķermeņa daļu).
- aizliekties Liecoties aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā).
- kārties Liekties, karāties, būt izvirzītam (ārā no kurienes, pāri kam u. tml.).
- izlīst Lienot (pa ko šauru) vai pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties (kur ārā).
- aizlīst Lienot aizvirzīties (par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
- izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par rāpuļiem, tārpiem, arī kukaiņiem.
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, aizvirzīties; šādā veidā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzīties, kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izlīgot Līgojoties izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu); izvirzīt (jautājumu).
- izvīties Līku loču izvirzīties (par ceļu, upi).
- aizlīkumot Līkumojot aizvirzīties (piem., par ceļu, upi).
- aizlocīties Lokoties aizvirzīties (par rāpuļiem, tārpiem).
- izlocīties Lokoties, izliecoties, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- izlūzt Lūstot (kam), izvirzīties, izbrukt cauri.
- izlūzt Lūstot izvirzīties, atdalīties (no kā).
- aiztraukt Ļoti ātri aizvirzīties; aizjoņot, aizdrāzties.
- aiztraukties Ļoti ātri aizvirzīties; aiztraukt (1).
- aizšauties Ļoti ātri aizvirzīties; ātri, strauji aizskriet.
- aizzibēt Ļoti ātri attālināties, aizvirzīties.
- izšauties Ļoti ātri izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – piem., par liesmām, dūmiem.
- aizzibsnīt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties (par kaut ko spožu, gaišu).
- aizzibināt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties.
- iztriekties Ļoti strauji izvirzīties.
- izmaukt Maucot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); izvilkt (no kurienes).
- aizmest Metot (šķēpu, disku u. tml.) aizvirzīt noteiktā attālumā, sasniedzot kādu rezultātu.
- aizmest Metot aizvirzīt; aizsviest.
- izmest Metot izvirzīt ārā (no kurienes, kur u. tml.); izsviest (1).
- izlīkumot Metot līkumus, līkumojot (piem., starp šķēršļiem), izvirzīties.
- aizmirgot Mirgojot attālināties, aizvirzīties (par ko spožu, spilgtu).
- imažinisms Modernisma novirziens krievu dzejā 20. gadsimta 20. gadu sākumā, kurā par galveno mākslinieciskās daiļrades mērķi tika izvirzīta tēlainība, metaforu, salīdzinājumu u. tml. savdabība.
- izvelties Mutuļiem izplūst, izvirzīties.
- izmutuļot Mutuļiem izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izmutuļot Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- iznākt Nākot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- iznest Nesot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko u. tml.).
- aizvelties Neveiklā gaitā, smagnēji aizvirzīties.
- nominēt Nosaukt, izvirzīt par kandidātu (amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.).
- izņemt Ņemot izvirzīt (no kurienes).
- aizņirbēt Ņirbot attālināties, aizvirzīties, te parādoties, te pazūdot.
- auss Pagarinātas, izvirzītas sānu daļas (priekšmetiem).
- aizgriezties Pagriežoties aizvirzīties citā virzienā, attālināties.
- atstāt ēnā pārspēt; neļaut izvirzīties.
- izlauzties Pārvarot pretestību, ar grūtībām izvirzīties (cauri kam, caur ko), tikt (kur).
- novirzīties Pārvietojoties aizvirzīties prom, nost (no noteiktā kustības virziena).
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- aizpeldēt Peldot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izpeldēt Peldot izvirzīties (no kurienes, cauri kam, caur ko); peldot izkļūt (kur).
- izpilināt Pilinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) šķidrumu.
- izpilēt Pilot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par šķidrumu.
- aizplanēt Planējot aizvirzīties; aizlidot.
- aizplīvot Plīvojot, viļņveida kustībām aizvirzīties, aizlidot.
- aizpludināt Pludinot aizvirzīt, aizgādāt (kur, uz kurieni).
- aizplūst Plūstot aizvirzīties; aiztecēt.
- izplūst Plūstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- noskriet Plūstot strauji aizvirzīties prom.
- galotne Priekšmeta, orgāna u. tml. augšējā, vistālāk izvirzītā daļa.
- virsotne Priekšmeta, veidojuma u. tml. augšējā, vistālāk izvirzītā daļa.
- izvirze Process, rezultāts --> izvirzīt; izvirzījums.
- aizpukšķēt Pukšķot aizvirzīties, aizbraukt.
- aizpurkšķināt Purkšķinot aizvirzīties, aizbraukt.
- izpūst Pūšot aizvirzīt, aiztraukt (parasti par vēju).
- aizpūst Pūšot aizvirzīt.
- izpūst Pūšot izvirzīt (no kurienes, cauri kam, caur ko).
- izpūst Pūšot izvirzīt (piem., gāzi, dūmus) – par mehānismu, ierīci.
- aizrāpot Rāpojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizrāpties Rāpus, arī rāpjoties aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- negroīds Rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; tāds, kas pieder pie šīs rases.
- aizraust Raušot aizvirzīt.
- izvirzīties Refl. --> izvirzīt (2); tikt izvirzītam.
- vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
- aizrībināt Rībinot aizvirzīties, aizbraukt.
- aizrībēt Rībot aizvirzīties.
- aizrikšot Rikšojot, rikšiem aizvirzīties.
- izriņķot Riņķojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- aizripināt Ripinot aizvirzīt.
- izripināt Ripinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizripot Ripojot aizvirzīties.
- izripot Ripojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- aizritēt Ritot aizvirzīties, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
- izritēt Ritot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- izrīvēt Rīvējot, beržot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- izrakties Rokot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizrakties Rokoties aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizrūcināt Rūcinot aizvirzīties.
- aizrūkt Rūcot aizvirzīties.
- akadēmiskā laiva sacīkšu laiva ar kustīgu soliņu un duļļiem, kas izvirzīti ārpus borta.
- snuķis Samērā gara izvirzīta sastāvdaļa (mašīnai, mehānismam u. tml.).
- aizsanēt Sanot aizvirzīties.
- izspīlēt Sasprindzinot izvirzīt (parasti uz priekšu ķermeņa daļu).
- karjerisms Savtīga tieksme izvirzīties (darbā vai, piem., sabiedriskajā dzīvē), gūt popularitāti, slavu.
- aizsīkt Sīcot aizvirzīties.
- aizklidzināt Sīkiem, skanīgiem soļiem aizvirzīties, aiziet.
- izsist Sitot, ar sitienu izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- izdzīt Sitot, dzenot izvirzīt (cauri kam, caur ko).
- noskalot Skalojot aizvirzīt, atdalīt nost (par lietu, straumi u. tml.).
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu aizvirzīt, aiznest.
- aizskriet Skrienot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izskriet Skrienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izskriet Skrienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizslaucīt Slaukot aizvākt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- izslaucīt Slaukot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizslēpot Slēpojot aizvirzīties.
- izslēpot Slēpojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- aizslidināt Slidinot aizvirzīt.
- izslidināt Slidinot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- aizslidināties Slidinoties aizvirzīties.
- aizslidot Slidojot aizvirzīties.
- izslidot Slidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- aizslīdēt Slīdot aizvirzīties; slīdot nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
- izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- izslīdēt Slīdot izvirzīties (piem., no kāda stāvokļa).
- aizvelties Smagnējā gaitā aizvirzīties (par transportlīdzekļiem).
- izsmelt Smeļot izņemt, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- kolektīvisms Sociālistiskā sabiedrībā formāli par tiesisku un tikumisku normu izvirzītais dzīvesveida un savstarpējo attiecību princips – cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisku interešu pakļaušana sabiedriskajām.
- aizsoļot Soļojot aizvirzīties; raitā, staltā gaitā aiziet.
- izspļaut Spēji izvirzīt, izmest (no sevis).
- izspiesties Spēka, spiediena iedarbībā izvirzīties, izplūst (ārā).
- izspiest Spiežot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- izspiesties Spiežoties, pārvarot pretestību, izvirzīties (cauri kam, caur ko).
- aizspindzēt Spindzot aizvirzīties, aizlidot.
- izsprauslāt Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izspraust Spraužot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- nostiept Stiepjot aizvirzīt un nostiprināt, piestiprināt (kur, pāri kam u. tml.).
- izstiept Stiepjot iztaisnot, padarīt garāku; izvirzīt garumā (ko).
- aizšaut Strauji aizvirzīt (ķermeņa daļu kam priekšā).
- aiztraukt Strauji aizvirzīt, aizraut prom.
- aizlidot Strauji aizvirzīties (pa gaisu).
- izvirpuļot Strauji griežoties, riņķveidīgi kustoties, izvirzīties.
- izmest Strauji izvirzīt (ko).
- izmest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) – par dzīvniekiem.
- izsviest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izšaut Strauji izvirzīt (piem., bultu).
- izšaut Strauji izvirzīt (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļu).
- izskriet Strauji izvirzīties, izlidot (no kurienes, kur u. tml.).
- izskriet Strauji izvirzīties, izlidot cauri (kam), caur (ko).
- aizbrāzties Strauji, ar lielu sparu aizvirzīties; aizjoņot, aiztraukties.
- izgāzties Strauji, ar lielu sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties (no kurienes, kur, kam cauri, caur ko).
- aizsvilpt Strauji, ar svilpienu aizlidot, aizvirzīties.
- aizspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) aizvirzīties (par cilvēkiem).
- izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur).
- izrauties Strauji, pēkšņi izvirzīties, aizsteigties (kam priekšā).
- izsprāgt Strauji, pēkšņi izvirzīties.
- aizraut Strauji, raujot sev līdzi, aizvirzīt.
- izsprāgt Strauji, spēji tikt izspiestam, izvirzītam ārā.
- aizstumt Stumjot aizvirzīt.
- izstumt Stumjot izvirzīt (no kurienes, kur).
- aizstūrēt Stūrējot aizvirzīt.
- aizsviest Sviežot aizvirzīt; aizmest.
- nosvilpt Svilpjot aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
- aizsvilpot Svilpojot aizvirzīties (parasti par vēju, lidojošiem priekšmetiem); aizsvilpt.
- aizšaut Šaujot aizvirzīt.
- izšaut Šaujot izvirzīt (no ieroča lādiņu, lodi, šāviņu u. tml.).
- cauršaut Šaujot izvirzīt lodi, šāviņu cauri (kam), caur (ko).
- cauršaut Šaujot tikt izvirzītam cauri (kam), caur (ko) – par lodi, šāviņu.
- smails Šaurs, garš, arī uz priekšu izvirzīts.
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.).
- norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- aizbrist Šķietamā kustībā aizvirzīties, aizslīdēt (par debess spīdekļiem).
- iznākt Šķietamā kustībā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem).
- aizšķiest Šķiežot aizvirzīt.
- aizšķīst Šķīstot, šķiežoties aizvirzīties.
- aizšļākt Šļācot aizvirzīt.
- aizšļākt Šļācoties aizvirzīties, aizplūst.
- aizšļūkt Šļūcot aizvirzīties; šļūcot, šļūcošā gaitā aiziet.
- aizšūpot Šūpojot aizvirzīt.
- izšūpot Šūpojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- ragains Tāds, kam ir izliektas, izvirzītas detaļas, asi, izvirzīti gali.
- mērķtiecīgs Tāds, kam ir skaidrs un noteikts mērķis, tāds, kas cenšas sasniegt izvirzīto mērķi.
- izvelvēts Tāds, kas ir izveidots, izvirzīts velves formā.
- izspiest Tāds, kas ir izvirzīts, izveidots (uz priekšu, uz āru u. tml.).
- prasīgs Tāds, kas mēdz izvirzīt stingras prasības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mērķtiecīgs Tāds, kas tiek veikts, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.
- aiztarkšķēt Tarkšķot aizvirzīties, aizbraukt.
- iztecēt Teciņus iziet, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- aiztekalēt Tekalējot aizvirzīties, aiziet.
- aiztecēt Tekot, plūstot aizvirzīties.
- aiztenterēt Tenterējot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- lokālpatriotisms Tieksme nekritiski atzīt par labu, vērtīgu, izvirzīt pirmajā vietā to, kas saistīts ar pašu (piem., savu valsti, pagastu, dzīves vai darba vietu).
- izkārties Tikt izvirzītam tālu ārā; tikt izvirzītam ārā tā, ka nokarājas.
- pārkare Transportlīdzekļa daļa, kas ir izvirzīta pāri riteņu asij.
- kronšteins Trīsstūrveida balsts horizontāli izvirzītu elementu balstīšanai un nostiprināšanai.
- izurbties Urbjot (ko), izvirzīt urbi cauri (tam), caur (to).
- izurbties Urbjot (ko), izvirzīties cauri (tam), caur (to); urbjoties, arī strauji triecoties, izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- aizurbties Urbjot, veidojot caurumu, aizvirzīties (līdz kādai vietai).
- krūtsgals Uz āru izvirzīts, pigmentēts krūts dziedzera veidojums.
- rizalīts Uz priekšu izvirzīta ēkas daļa visā tās augstumā.
- knābis Uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem).
- lēkāt Vairākkārt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
- izvest Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvest Vedot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli.
- izlocīties Veidojot lokus, līkumus, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- aizsteigties Veikt (ko) ātrāk par citiem; pārspējot citus, izvirzīties priekšgalā.
- aizvilkt Velkot aizvirzīt, novietot (kam priekšā).
- izvilkt Velkot izvirzīt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvilkt Velkot, verot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- aizvelt Veļot aizvirzīt.
- izvelt Veļot izvirzīt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izvelties Veļoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- aizvelties Veļoties, ripojot aizvirzīties.
- izvērties Veroties izvirzīties ārā (no kurienes, parasti neviļus, negribēti).
- stādīt Vērtējot izvirzīt (kādu, ko) kāda grupējuma, kopuma u. tml. noteiktā vietā, līmenī.
- izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizvirzīties (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- izvīt Vijot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); cauraust.
- izvīties Vijoties, veidojot lokus, līkumus, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- aizvirmot Virmojot aizvirzīties; aizvirpuļot.
- aizvirpināt Virpinot aizvirzīt.
- aizvirpuļot Virpuļojot aizvirzīties.
- izvirpuļot Virpuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- pūst Virzīt izelpu uz āru, lai (ko) aizvirzītu prom.
- aizvizēt Vizot attālināties, aizvirzīties (par gaismu, ko spožu, gaišu).
- izzagties Zagšus iziet, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- aizzuzēt Zuzot aizvirzīties.
- aizžvadzēt Žvadzot aizvirzīties.
izvirzīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV