izlīkumot
izlīkumot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Metot līkumus, līkumojot (piem., starp šķēršļiem), izvirzīties.
PiemēriRiteņbraucējs cenšas izlīkumot starp bedrēm.
1.1.formā: trešā persona Būt ar līkumiem – par ceļu, upi u. tml.
PiemēriTālāk ceļš izlīkumo starp piekrastes klintīm.