aizbīdīt
aizbīdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
aizbīdīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Bīdot aizvirzīt.
PiemēriAizbīdīt šķīvi ar ēdienu prom.
- Aizbīdīt šķīvi ar ēdienu prom.
- Aizbīdīt durvīm priekšā skapi.
1.1.Bīdot aizdarīt.
PiemēriAizbīdīt skapja durvis.
- Aizbīdīt skapja durvis.
- Aizbīdāmās durvis.