aizbildnis
aizbildnis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
aizbildne dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēks, kam oficiāli uzticēta aizbildnība.
PiemēriAizbildņa pienākumi.
1.1.Persona, kas aizstāv kāda intereses.
PiemēriUzmesties par aizbildni.
Cilme:A. Kronvalda darināts jaunvārds (1872. g.).