aizbāzt
aizbāzt -bāžu, -bāz, -bāž, pag. -bāzu darbības vārds; transitīvs
1.Bāžot (ko), aizpildīt, aizdarīt.
PiemēriAizbāzt pudeli ar korķi.
- Aizbāzt pudeli ar korķi.
- Aizbāzt caurumu.
- Aizbāzt ausis.
2.Bāžot novietot (kur), aizlikt (aiz kā).
PiemēriAizbāzt cimdus aiz jostas.
- Aizbāzt cimdus aiz jostas.
- Kāmis barību aizbāž aiz vaigiem.
Stabili vārdu savienojumiAizbāzt muti.
- Aizbāzt muti sarunvaloda — 1. Pateikt tā, ka otram vairs nav, ko sacīt.2. Piespiest klusēt, neļaut izteikt savas domas.