aizaulekšot
aizaulekšot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Aulekšojot aizvirzīties.
PiemēriAizaulekšot pa lielceļu.
1.1.pārnestā nozīmē Aizskriet (par cilvēku).
PiemēriSkolnieki sasvīduši pēc sporta stundas aizaulekšo uz nākamo stundu.
2.sarunvaloda Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizskriet.
PiemēriPiesēžos pie klavierēm, un stundas aizaulekšo nemanot.