Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizāķēt
aizāķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
aizāķēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Āķējot aizdarīt (ciet).
PiemēriAizāķēt svārkus.
  • Aizāķēt svārkus.
  • Aizāķēt ciet durtiņas.
2.Aizkabināt; uzkarināt.
PiemēriAizāķēt cilpu aiz durvju roktura.
  • Aizāķēt cilpu aiz durvju roktura.