aizaugt
aizaugt 3. pers. -aug, pag. -auga darbības vārds; intransitīvs
1.Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
PiemēriAizaudzis ezers.
- Aizaudzis ezers.
- Ar usnēm aizauguši lauki.
1.1.Tikt aizsegtam (ar ko augošu); augot aizsegt, būt (kam) priekšā.
PiemēriIeeja dārzā aizaugusi ar ceriņiem.
- Ieeja dārzā aizaugusi ar ceriņiem.
- Logam priekšā aizaudzis ceriņu krūms.
2.Pārklāties ar jauniem audiem; aizdzīt (par brūci).
PiemēriRēta palēnām aizaug.
- Rēta palēnām aizaug.
2.1.Veidojoties audiem, sašaurināties.
PiemēriPamazām aizauga balsene.
- Pamazām aizauga balsene.
3.Veidojoties (kam), pārklāties.
PiemēriLeduspuķēm aizaudzis logs.
- Leduspuķēm aizaudzis logs.
3.1.Pakāpeniski aizsērēt.
PiemēriSkurstenis aizaudzis kvēpiem.
- Skurstenis aizaudzis kvēpiem.