aizskriet
aizskriet -skrienu, -skrien, -skrien, pag. -skrēju darbības vārds; intransitīvs
1.Skrienot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriAizskriet ātri projām.
- Aizskriet ātri projām.
- Aizskriet uz ezeru peldēties.
- Aizskriet līdz veikalam.
- Zēni aizskrien neatskatīdamies.
- Bērns aizskrēja pie mātes.
1.1.pārnestā nozīmē Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
PiemēriGar logu aizskrien zvirbuļu bars.
- Gar logu aizskrien zvirbuļu bars.
- Dundurs aizskrien spindzēdams.
1.2.pārnestā nozīmē Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
PiemēriVilciens aizskrien garām laukiem, mežiem.
- Vilciens aizskrien garām laukiem, mežiem.
1.3.pārnestā nozīmē Strauji aiztecēt (par ūdeņiem).
PiemēriPalu ūdeņi jau aizskrējuši.
- Palu ūdeņi jau aizskrējuši.
1.4.sarunvaloda Ļoti straujā gaitā, steidzīgi aiziet.
PiemēriAizskriet pie kaimiņienes.
- Aizskriet pie kaimiņienes.
1.5.sarunvaloda Neapdomīgi, nesaprātīgi rīkoties, dodoties prom (no kurienes).
PiemēriAizskriet no lauku mājām uz pilsētu dzīvot.
- Aizskriet no lauku mājām uz pilsētu dzīvot.
2.Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties.
PiemēriLaiks aizskrien nemanot.
- Laiks aizskrien nemanot.
- Studiju gadi aizskrējuši ātri.
- pārnestā nozīmē Laiks aizskrien kā ar vēja spārniem.