aizskart
aizskart -skaru, -skar, -skar, pag. -skāru darbības vārds; transitīvs
aizskārums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Viegli pieskarties.
PiemēriAizskart ar plecu garāmgājēju.
1.1.Sākt lietot.
PiemēriBērni nedrīkst aizskart tēva lietas.
2.Aizvainot, arī pazemot.
PiemēriAizskart ar apvainojošām piezīmēm.
Stabili vārdu savienojumiAizskart godu.
3.Apdraudēt, ierobežot.
PiemēriAizskart valsts intereses.
4.Pieminēt, neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma, temata).
PiemēriAizskart sarunā arī kara laiku.