aizskart
aizskart -skaru, -skar, -skar, pag. -skāru transitīvs, darbības vārds
aizskārums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Viegli pieskarties.
PiemēriAizskart ar plecu garāmgājēju.
1.1.Sākt lietot.
PiemēriBērni nedrīkst aizskart tēva lietas.
2.Aizvainot, arī pazemot.
PiemēriAizskart ar apvainojošām piezīmēm.
Stabili vārdu savienojumiAizskart godu.
3.Apdraudēt, ierobežot.
PiemēriAizskart valsts intereses.
4.Pieminēt, neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma, temata).
PiemēriAizskart sarunā arī kara laiku.