Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aizslaucīt
aizslaucīt -slauku, -slauki, -slauka, pag. -slaucīju transitīvs, darbības vārds
1.Slaukot aizvākt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizslaucīt gružus no kāpnēm.
2.Slaukot nolīdzināt.
PiemēriAizslaucīt pēdas.