Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizslaucīt
-slauku, -slauki, -slauka, pag. -slaucīju darbības vārds; transitīvs
1.Slaukot aizvākt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizslaucīt gružus no kāpnēm.
2.Slaukot nolīdzināt.
PiemēriAizslaucīt pēdas.