aizskaitīt
aizskaitīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
1.Skaitot nonākt (līdz kādam skaitlim).
PiemēriBērns prot jau aizskaitīt līdz simtam.
2.sarunvaloda Runājot (ko) no galvas, nonākt (līdz kādai vietai).
PiemēriAizskaitīt dzejoli līdz pusei un tālāk netikt.