aizsērēt
aizsērēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
aizsērējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Kļūt seklam, nogulsnējoties ūdens sanesām.
PiemēriUpes atteka pamazām aizsērē.
2.Aizsprostoties, aizķept.
PiemēriŪdensvada caurules ar laiku aizsērē.